Skaņu izrunas traucējumi ir vispārīgs apraksts par grūtībām mācīties, artikulēt vai lietot skaņas/skaņu modeļus savā runā.

Skaņu izrunas traucējumi var būt organiski vai funkcionāli.

 

Organiski skaņu izrunas traucējumi

Organiski skaņu izrunas traucējumi ietver tos, kurus izraisa motori/neiroloģiski traucējumi (piemēram, bērnības runas apraksija un dizartrija), strukturālas anomālijas (piemēram, lūpu/aukslēju šķeltne un citi strukturāli deficīti vai anomālijas) un maņu/uztveres traucējumi (piemēram, dzirdes zudums).

 

Funkcionāli skaņu izrunas traucējumi

Funkcionāli skaņu izrunas traucējumi ietver tos, kas saistīti ar runas skaņu motoru veidošanu, un tos, kas saistīti ar runas veidošanas lingvistiskajiem aspektiem. Vēsturiski šie traucējumi ir attiecīgi saukti par artikulācijas traucējumiem un fonoloģiskiem traucējumiem. Artikulācijas traucējumi ir vērsti uz kļūdām (piemēram, kropļojumiem un aizstāšanu) atsevišķu runas skaņu veidošanā. Fonoloģiskie traucējumi ir vērsti uz paredzamām, uz noteikumiem balstītām kļūdām (piemēram, skaņu izlaišana), kas ietekmē vairāk nekā vienu skaņu. 

Bieži vien ir grūti skaidri nošķirt artikulācijas un fonoloģiskos traucējumus, tāpēc daudzi pētnieki un klīnicisti dod priekšroku plašākam terminam “skaņu izrunas traucējumi”, runājot par nezināma iemesla izraisītām runas kļūdām. 

 

Izmantotā literatūra:

https://www.verywellmind.com/speech-sound-disorder-types-causes-treatment-5220400

https://www.asha.org/practice-portal/clinical-topics/articulation-and-phonology/